Ekskluzīvi: Pusaudzis no guļamistabas gandrīz atklāja zāles pret nāvējošu vīrusu, bet panikā aizbēga — kamēr ģimenes ēnā briest radniecības noslēpums!

Klēpjdatora ventilators strādā uz maksimālo jaudu parastā pusaudža guļamistabā Drohedā, nelielā Īrijas pilsētā. Uz ekrāna nepārtraukti rotē sarežģītas trīsdimensiju molekulu spirāles, un piecpadsmitgadīgs jaunietis naktī ir paveicis kaut ko tādu, kas akadēmiskajā pasaulē parasti prasa miljoniem eiro lielas dotācijas un veselu pieredzējušu zinātnieku armiju. Viņš ir pārliecināts, ka ar brīvpieejas programmatūru ir uzgājis iespējamas zāles pret Hantavīrusa plaušu sindromu — ārkārtīgi bīstamu un nāvējošu infekciju, kas nesen izraisīja plašu trauksmi uz kāda kruīza kuģa.

Viss sākas ar patiesu aizraušanos ar jūras bioloģiju, paleontoloģiju un nerimstošu vēlmi uzvarēt prestižajā Īrijas jauno zinātnieku konkursā 'STRIPE Young Scientists'. Atšķirībā no vairuma vienaudžu, kuri konkursam parasti gatavo tradicionālos mājas eksperimentus ar etiķi un sodu, šis jaunais entuziasts vēlas atstāt paliekošu nospiedumu globālajā medicīnā. Rūpīgi pētot eksotisko Klusā okeāna jūras sūkli Theonella swinhoei, viņš atrod savienojumu Swinholide A — unikālu molekulu, kuru sūklis rada simbiozē ar mikroorganismiem, lai paralizētu plēsēju šūnu aktīnu.

Read nextPepsi Kļūdījās: Reklāma, Kas Izmidzināja Miljonus un Izsauca Sabiedrisko Vētru

Izmantojot bezmaksas molekulārās modelēšanas programmas Avogadro un AutoDock Vina, pusaudzis ķeras pie darba. Viņš modificē sūkļa dabisko molekulu, likvidējot liekās hidroksilgrupas un ūdeni, un pievieno polāros ūdeņražus, lai pārbaudītu tās saistīšanās spējas ar Hantavīrusa galveno ieroci — saplūšanas cilpu. Kad datora simulācija noslēdzas, ekrānā parādās satriecoši dati: saistīšanās enerģija sasniedz stabilu rādītāju starp -5,861 un -5,876 kcal/mol, pierādot, ka molekula spēj cieši nobloķēt vīrusa iekļūšanu šūnās.

Taču tieši tajā mirklī, kad sapnis par medicīnas revolūciju šķiet pavisam reāls, teorētiskā zinātne saduras ar nepielūdzamu bioloģisko realitāti. Kad jaunietis pārbauda savas modificētās vielas uzvedību pret cilvēka seruma albumīnu, rezultāts ir satriecošs trieciens: saistīšanās spēks plaušu audos sasniedz -8,541 kcal/mol. Tas nozīmē vienkāršu, bet šausminošu faktu — ievadot šo vielu organismā, tā piesaistītos paša pacienta plaušām ievērojami stiprāk nekā vīrusam, izraisot smagu toksisku šoku vai pat tūlītēju nāvi.

Pusaudzis izmisīgi mēģina glābt savu darbu, izstrādājot teorētiskas shēmas ar nanodaļiņu nesējiem un speciāliem medicīniskajiem inhalatoriem, lai zāles nonāktu tieši mērķī. Tomēr spiediens kļūst pārāk liels. Apzinoties, ka viņam nav pieejas augstākā līmeņa drošības laboratorijām un ka kļūdas cena farmakoloģijā ir cilvēku dzīvības, jaunais pētnieks sastingst bailēs. Viņš izdzēš savu pieteikumu no konkursa un izvēlas klusēt par savu atklājumu.

Šis gadījums ir izsaucis spraigas diskusijas. Kāds komentētājs vēlāk atzīmēja, ka šī ir īsta traģēdija, jo bailes no kļūdām nogalināja ārkārtīgi spilgtu zinātnisko potenciālu brīdī, kad jaunietim bija nepieciešams tikai profesionāls padoms. Turpretī cits iebilda, ka pusaudzis rīkojies apbrīnojami prātīgi, jo datora modelēšana bieži rada viltus cerības, un nepārbaudītas molekulas reālajā fizioloģijā uzvedas kā neparedzamas indes.

Kamēr viena drāma risinās pie datora ekrāna, cita daudz intīmāka un biedējošāka krīze pārņēmusi kādas Dienvidāzijas izcelsmes ģimenes ikdienu. Kāds jauns pāris gatavojas pēcnācēju ienākšanai pasaulē, taču viņu kopīgo nākotni aizēno ģimenes koka vēsture. Vīrietis un viņa sieva ir trešās pakāpes brālēns un māsīca no mātes puses, kuru vecmāmiņas savulaik bija māsīcas.

Dienvidāzijas sabiedrībā šādas laulības ir gadsimtiem pieņemta norma, taču sievas ģimenē šī tradīcija ir atkārtojusies bīstami bieži. Viņas vecāki ir trešās pakāpes radinieki, bet vecvecāki bija pirmās pakāpes brālēns un māsīca. Papildus tam vīra dzimtu piemeklējušas agrīnas nāvējošas sirdsslimības, kamēr sievas brālis cieš no smagas ģenētiskās patoloģijas — bēta talasēmijas, kas prasa mūža ārstēšanu.

Pāris ir nonācis morālā un medicīniskā strupceļā, baidoties, ka abu kopīgie slēptie gēni var radīt smagu invaliditāti viņu gaidāmajam bērnam. Viens komentētājs uzsvēra, ka trešās pakāpes radniecība pati par sevi rada ļoti zemu risku un pārim nav pamata krist panikā, ja vien tiek veikti mūsdienīgi ģenētiskie testi. Turpretī cits komentētājs stingri brīdināja, ka daudzu paaudžu endogāmija ievērojami pastiprina recesīvo slimību varbūtību, un ignorēt bēta talasēmijas klātbūtni dzimtā būtu nepiedodama bezatbildība.

Tas ir stāsts par divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm, kuras vieno bailes no neredzamā: no laboratorijas failos iesprostotām molekulām līdz ģimenes asinīs ierakstītiem kodiem.

Podkāsta 'Biohaoss' vadītāji šajā sērijā pamatīgi vētī abus šos gadījumus, meklējot robežu starp drosmīgu zinātnisko uzdrīkstēšanos un bīstamu neprātu.