Bērnības 'iedomātais draugs' nepazaudē saikni arī pieaugušā vecumā: Šausminošās sekas gultā

Lauku māju vientulība un ieilgušas bezmiega naktis bērnībā var atstāt pēdas uz visu mūžu, taču kāda liecinieka stāsts pārkāpj parastas psiholoģijas robežas. Viss sākās septiņu gadu vecumā, kad pazaudētas televizora pults dēļ istabā visu diennakti skanēja televīzijas reklāmas. Bērns, nespējot aizmigt, pavadīja naktis, raugoties zvaigžņotajās debesīs pa lauku mājas logu.

Otrajā bezmiega naktī pie horizonta, uz nakts debess fona, izgaismojās pilnīgi melns tēls. Bērns, meklējot kontaktu un nebūdams spējīgs viegli atrast draugus starp vienaudžiem, pacēla roku un pamāja. Melnais tēls atbildēja ar to pašu un pamāja pretī. Tas atkārtojās arī trešajā naktī, radot ilūziju par neparastu, bet nekaitīgu bērnības biedru.

Read nextNozagta identitāte un B2B medības: Kad finanšu tehnoloģijas kļūst par murgu

Gadiem ejot, speciālisti un terapeiti šo epizodi skaidroja kā klasisku miega bada izraisītu halucināciju. Pieaugot un sasniedzot 21 gada vecumu, aculiecinieks mēģināja iestāstīt sev, ka tā bijusi tikai bērna iztēle. Taču parādība nav izgaisusi — tā vienkārši ir ienākusi mājokļa iekšienē.

Šobrīd melnais tēls vairs nestāv laukā aiz loga. Tas slēpjas mājas stūros, skapjos un neapgaismotās telpās. Aculiecinieks atzīst, ka joprojām katru reizi pamāj šai būtnei. Ja tas netiek izdarīts un cilvēks dodas gulēt bez tradicionālā sveiciena, telpā sākas kaut kas fiziski unotājs. Krūtīs sāk vibrēt dziļa, dobja rūkšana, it kā pats gaiss telpā būtu sācis rūkt.

Viens no komentētājiem norādīja, ka šāda uzvedība atgādina senus rituālus, kur būtnēm tiek dota atļauja palikt caur atzīšanu un komunikāciju. Cits skatītājs uzsvēra, ka bailes šajā gadījumā ir aizvietotas ar pieradumu, kas var būt vēl bīstamāk, jo būtne nekad nav atklājusi savus īstos nodomus.

Par to, kā šī ēna saistīta ar baisajiem notikumiem aizaugušajā laukā aiz mājas un kāpēc no tās nav iespējams atbrīvoties, raidījuma vadītāji sīkāk spriež jaunākajā podkāsta sērijā.