Prāta sabrukums ekrāna priekšā: Vai mašīnas padara zinātnes studijas par bezjēdzīgu murgu?

Jauns topošais fiziķis un programmētājs naktī skatās savā ekrānā un uzdod jautājumu, kas šobrīd klusi vajā tūkstošiem studentu visā pasaulē: kāda jēga pavadīt gadus, laužot galvu pie sarežģītiem matemātikas vienādojumiem un programmēšanas kodiem, ja jebkurš modernais algoritms atbildi izmet trīs sekundēs?

Šis stāsts nav par slinkumu, bet gan par dziļu eksistenciālu triecienu motivācijai. Jaunietis atzīstas, ka sapņo par pētnieka karjeru un doktora grādu, taču ikdienā viņa galvenais skolotājs ir kļuvis mākslīgais intelekts. Katra neskaidrība tiek uzticēta čatam, katrs sarežģītais jēdziens tiek izskaidrots vienkāršotā valodā. Rezultāts? Pieaugoša bezjēdzības sajūta, redzot, ka digitālais rīks jau tagad zina vairāk, nekā cilvēks spēj apgūt visā mūžā.

Read nextKomikis pirmo reizi uz scēnes: kādā brīdī visi kļuva par miljonāriem?

Reakcijas sabiedrībā uzreiz sašķēlās divās niknās frontēs. Viena nometne skaudri norāda, ka pastāvīga paļaušanās uz ārēju asistentu līdzinās situācijai, kad skolēns vienkārši pārraksta atbilžu rokasgrāmatu savā burtnīcā. Kāds komentētājs uzsvēra, ka šāda pieeja atrofē smadzeņu spēju pārvarēt grūtības, atsaucoties uz pētījumiem, kas apliecina kognitīvās izturības dramatisku kritumu jau pēc desmit minūtēm asistētā darbā.

Turpretī otra puse piedāvā filozofisku mierinājumu. Kāds cits dalībnieks iebilda ar trāpīgu salīdzinājumu: tas, ka Useins Bolts skrien nepārspējamā ātrumā, neatņem prieku rīta skrējienam parastam cilvēkam. Zināšanas netiek uzkrātas, lai sacenstos ar procesoru jaudu, bet gan lai cilvēks pats piedzīvotu pasaules izzināšanas brīnumu un saglabātu neatkarīgu domāšanu.

Šo dilemmu vēl asāku padara otra monētas puse – fundamentālā fizika. Iedomājieties klasisku elektrodinamikas uzdevumu, kur lādēta daļiņa ielido feromagnētiskas plāksnes magnētiskajā laukā. Daļiņa sāk riņķot, iegūstot impulsa momentu. Vai pati plāksne uz bezberzes virsmas sāks griezties pretējā virzienā, atbildot Ņūtona trešajam likumam? Šeit algoritmi bieži kļūdās virspusējās atbildēs, aizmirstot, ka impulsa moments var slēpties pašā elektromagnētiskajā laukā.

Tieši šīs smalkās robežas starp mehānisku atbilžu ģenerēšanu un patiesu fizisko izpratni nosaka mūsu nākotni. Vai mēs kļūsim par pasīviem patērētājiem, vai spēsim paturēt prāta asumu? Raidījuma Fizikas Puls vadītāji Roberts un Baiba jaunākajā epizodē šķetina šo stāstu un meklē atbildi uz lielo jautājumu par cilvēka vietu zinātnē.