Betmens pret specvienību: kāpēc Z paaudzes protesti šokē sabiedrību un kaitina vēsturniekus

Pēdējā laikā sabiedrības uzmanību piesaistījuši neparasti kadri no demonstrācijām Eiropas galvaspilsētās. Ielās starp dūmu svecēm un policijas vairogiem parādās tēli, kas drīzāk piederētos komiksu konventam, nevis politiskai cīņai. Protestētāji Betmena un Dārta Veidera tērpos dejo likumsargu priekšā, izsmej varas iestādes un acumirklī kļūst par globālu sensāciju.

Vecākās paaudzes un daudzi sociālo tīklu vērotāji par to pauž neslēptu sašutumu. Tiek apgalvots, ka jauniešu paaudze nespēj uztvert nopietni pat vissvarīgākos sociālos un ekonomiskos jautājumus. Pēc kritiķu domām, nopietna politiskā pretestība ir nomainīta pret bezmērķīgu izrādīšanos un klikšķu medībām.

Read nextKomikis pirmo reizi uz scēnes: kādā brīdī visi kļuva par miljonāriem?

Tomēr vēsturnieki un kultūras pētnieki aicina nesteigties ar secinājumiem. Kā norāda viens nozares eksperts, priekšstats par pagātnes protestiem kā nevainojami organizētiem un drūmiem notikumiem ir stipri pārspīlēts. Vēstures mācību grāmatas mēdz izskaust cilvēcisko faktoru un neordināro rīcību, radot ilūziju par absolūtu nopietnību.

Patiesībā absurds politiskajā cīņā ir labi aizmirsta pagātnes klasika. Pietiek atcerēties sešdesmito gadu notikumus ASV, kad Sanfrancisko mīmu trupa izmantoja grotesku ielu teātri, lai vērstos pret politisko liekulību. Vēl radikālāku soli 1967. gadā spēra tā sauktie jipiji, kuri protesta akcijas laikā apstāja Pentagonu un ar mistiskiem rituāliem mēģināja ēku levitēt gaisā, solot tādējādi izbeigt karadarbību.

Diskusijās viedokļi krasi dalās. Viens komentētājs uzsvēra, ka smiekli un satīra vienmēr ir bijuši visbīstamākie ieroči pret autoritāru spēku, jo tie atņem varai tās biedējošo auru. Turpretī cits oponents iebilda, ka karnevāla elements atņem demonstrācijām leģitimitāti, pārvēršot reālu pilsonisko neapmierinātību par tukšu izklaidi bez taustāmiem politiskiem rezultātiem.

Šī kultūras polarizācija atbalsojas arī citos vēsturiskos paradoksos, piemēram, mūsdienu cilvēka nerimstošajā valdzinājumā par Romas impēriju. Kamēr senā Grieķija dāvāja pasaulei demokrātiju un filozofiju, tieši Romas militārā disciplīna, dramatiskais sabrukums un monumentālā varenība turpina dominēt sabiedrības apziņā kā universāls varas simbols.

Raidījuma Vēstures Aizkulises vadītāji šajā sērijā pamatīgi vētī šīs pretrunas, meklējot atbildi, kur beidzas politiskais teātris un sākas reāla vēstures veidošana.